Simptomi:

• Pastiprināta mestruālā asiņošana
• Asiņošana starp menstruācijām
• Asiņošana menopauzē
• Ūdeņaini izdalījumi menopauzē

Precīza diagnoze 1 nedēļas laikā:

• Pirmās vizītes laikā tiek veikta ginekoloģiskā ultrasonogrāfija, pēc kuras pieredzējis onkoloģijas ginekologs jau spēj novērtēt situāciju un pateikt par iespējamo slimības izplatību
• Tiek paņemta aspirācijas biopsija, kas ļauj apstiprināt diagnozi
• Uzreiz pacients tiek nosūtīts uz datortomogrāfisko izmeklēšanu, lai nedēļas laikā būtu iespējams novērtēt slimības attālo izplatību iegurņa un para-aortālās zonas limfmezglos
• Parasti nedēlas laikā no primārās vizītes tiek piedāvāta ķirurģiska ārstēšana

 Endometrija vēža pamata ārstēšanas metode ir ķirurģija. Standarta operācija paredz dzemdes izoperēšanu ar dzemdes kaklu un piedēkļiem (olvadiem un olnīcām). Pacientēm ar paaugstināta riska audzējiem ir nepieciešama iegurņa un para-aortālo limfmezglu izgriešana.

Paaugstināta recidīva riska pacientes ir tās, kurām tiek konstatēta kāda no retajām audzēju morfoloģijām (seroza vai gaiššūnu endometrija adenokarcinoma), kā arī zemu diferencēta endometroīda adenokarcinoma. 

Augstas un vidējas diferenciācijas (Grade I un II) endometroīdu adenokarcinomu gadījumā ir svarīgs invāzijas dziļums dzemdes sienā - ja tas sasniedz 50% no muskuļslāņa vai ir dziļāks, tad pacientes ir vidējā recidīva riska grupā un mūsu klīnikas speciālisti arī šai riska grupai rekomendē veikt iegurņa un para-aortālo limfmezglu izgriešanu.

Para-aortālā limfadenektomija 

Šī ir standarta procedūra, kuru veicam stadijas precizēšanas nolūkā, lai pēc tam korekti var lemt par papildus terapijas nepieciešamību.

Iegurņa limfadenektomija

Standarta procedūra audzēja izplatības novērtēšanai iegurnī.

Vēl risku ietekmē audzāja izplatība limfovaskulārajā telpā. Šo parametru samērā reti izdodas noskaidrot pirms operācijas esošajā materiālā. Parasti skaidrība ir pēc pilna apjoma veiktās operācijas, tāpēc mūsu klīnikā priekšroka tiek dota onkoloģiskajai drošībai un, mazāko aizdomu gadījumā par paaugstināta riska saslimšanu, priekšroka tiek dota pilna apjoma operācijai ar limfmezglu izoperēšanu.

Visā Pasaulē šobrīd šādas operācijas tiek veiktas ar laparaskopisko pieeju. Arī mūsu klīnika pamazām pāriet uz laparaskopiskām iegurņa un para-aortālām limfadenektomijām. Laparaskopiskajām operācijām ir ātrs atlabšanas periods un labāks kosmētiskais efekts. Pēc šādām operācijām pacientes nākamajā vai aiznākamajā dienā parasti dodās mājās. Jau operācijas dienas vakarā pacientes parasti spēj piecelties no gultas un pārvietoties palātas robežās.

Papildus ārstēšana

Papildus ārstēšana pēc operācijas tiek nozīmēta situcijās, kad pacientei ir paaugstināts recidīva risks, kad ārstēšana tikai ar ķirurģisku pieeju nav pietiekami droša. Parasti tas ir attiecināms uz situācijām, kad tiek konstatētas metastāzes iegurņa vai para-aortālajos limfmezglos vai audzējs ir izplatījies vēdera dobumā. 

Parasti tā būs distances staru terapija uz iegurni, dažkārt var tikt pievienota arī brahiterapija jeb dobuma staru terapija, kuru veic caur maksti pievadot jonizējošo starojumu tieši pie maksts stumbra. Dobuma staru terapija sniedzas maksimums 20mm dziļumā, bet tā samazina lokālā recidīva risku.

Atsevišķos gadījumos, kad tiek konstatēta plašāka izplatība para-aortālās zonas limfmezglos, ir nepieciešama arī ķīmijterapija. 

Kā notiek staru trapija?

Staru terapiju parasti veic ambulatori. Pacients sākotnēji ierodas uz topometrisko kompjūtertomogrāfiju, kas ļaauj virtuāli izstrādāt starošanas plānu, izslēdzot no staru terapijas lauka orgānus, kas nedrīkst tikt apstaroti.

Pacientam noteiktā laikā ir jāierodās RAKUS Latvijas Onkoloģijas centrā vai P.Stradiņa KUS vai Liepājas slimnīcā un šo izmeklējumu. Laikā, kad tiek veikts izmeklējums, paralēli tiek veiktas atzīmes uz ķermeņa, kas saglabājas visu staru trapijas laiku. Šīs atzīmes ir ļoti svarīgas, lai pēc tam katru reizi pacientu noguldītu vienā un tajā pašā pozīcijā un lai veiktu staru terapiju atbilstoši iepriekš veiktajiem aprēķiniem. 

Pēc topometriskajiem izmeklējumiem, dažas dienas vēlāk pacients ierodas uz pirmo staru trapijas reizi. Parasti pati apstarošana ilgst vien dažas minūtes, bet kopumā ir jārēķinās ar 1-2 stundām, kas ir jāpavada stacionārā.

Parasti pacienti saņem 22-23 šādas staru devas, bet šīs devas var nedaudz variēt astkarībā no staru terapeita ieskatiem. Ja papildus pievieno dobuma staru terapiju, tad tās var būt vēl dažas papildus apmeklējuma reizes. Kopumā staru terapija aizņem vienu mēnesi, dažkārt kādu nedēļu vairāk.

Ja staru trapijas laikā pacientam kļūst izteikti sliktāk vai pacients nav spējīgs izbraukāt uz ambultoro staru trapiju, tad ārstēšanu veic stacionārā. 

Staru terapijas iespējamās komplikācijas

No staru terapijas nevajadzētu izvairīties, ja reiz tā ir nozīmēta. Iespējamās blakusparādības ir cieši saistītas ar diagnozi, kuras dēļ staru terapija tiek veikta. Endometrija vēža gadījumā staru terapija parasti nerada paliekošas komplikācijas. Sākotnēji staru terapijas laikā pacients neizjūt diskomfortu. Pirmās izmaiņas parādās 2-3 nedēļas kopš ir uzsākta ārstēšana, un tās ir sūdzības par biežāku, šķidrāku vēdera izeju un biežāku urināciju. Šīs sūdzības par neatliekamu un šķidru vēdera izeju turpinās  3 mēnešus pēc saņemtās staru trapijas un pēc tam pakāpeniski samazinās. 

Vēl reizēm tiek novērotas izmaiņas ādā pēc saņemtās staru trapijas, bet šo staru terapijas iespējamo apdegumu mazināšanai parasti staru terapeiti nozīmē dažādas ārstnieciskas ziedes, kas ir jāsmērē gan staru trapijas laikā, gan pēc tās. 

Ķīmijterapija un hormonālā terapija endometrija vēža gadījumā

Ķīmijterapiju endometrija vēža gadījumā nozīmē samērā reti, jo šiem audzējiem nav raksturīga jutība uz ķīmijterapiju, bet izplatīta audzēja gadījumā, tā ir laba iespēja, kā cīnīties ar saslimšanu. Parasti šādās situācijās audzējs ir izplatīts arī lokāli iegurnī un ķīmijterapiju nozīmē pēc staru trapijas. Šāda agresīva, kombinēta terapija biežāk mēdz radīt komplikācijas, galvenokārt, intoksikāciju un kaulu madzeņu nomākumu. Smagākos gadījumos ir nepieciešams uz mirkli pārtraukt uzsākto terapiju un tad atkal atsākt. Efektīvākie preparāti endometrija vēža ārstēšanā ir Karboplatīna un Paklitaksela kombinācija. Retākos gadījumos izplatīta audzēja gadījumā ir iespējams nozīmēt hormonterapiju. Hormonterapiju pacienti spēj labāk tolerēt. 

Novērošanās

Pēc saņemtās terapijas pacientes novēro onkoloģijas ginekologs. Novērošanās pirmā gada laikā ir ik 3 mēnešus, otrā gada laikā ik 4, trešā un ceturtā gada laikā ik 4-6 mēnešus, 5. gadā ik 6 mēnešus .

Novērošanās laikā, īpaši augsta recidīva riska pacientēm, ir rekomendējams dinamikā veikt CA125 mērījumus asinīs. CA125 koncentrācijas noteikšana asinīs klasiski netiek veikta endometrija vēža pacientēm, taču dažkārt var sniegt būtisku papildus informāciju slimības novērošanā.

Ja rodas papildus jautājumi par endometrija vēža diagnostiku, ārstēšanu vai novērošanu, lūdzu, pierakstieties uz vizīti pie onkoloģijas ginekologa, dr.med. Ronalda Mačuka.