Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā un pasaulē katru gadu pieaug. Atkarībā no lokalizācijas, pārmantotie audzēji veido 5-30% no secīgajiem vēža pacientiem. Ne vienmēr ģimenes anamnēze ir pilnīga, un pieņēmumu par pārmantotu audzēju jāizdara, balstoties uz audzēja histoloģiju vai aizdomām par pārmantotu audzēju. Savlaicīga molekulāri ģenētiskā anlīze ļauj izprast saslimšanu, prognozēt saslimšanas gaitu un izvēlēties ārstēšanas taktiku. Ar šo analīzi Jūs varat pasargāt ne tikai sevi, bet arī savus tuvākos, jo atrodot izmaiņas gēnos, kas paaugstina risku saslimt ar onkoloģisku saslimšanu, vēl pirms tā ir attīstījusies, ir iespējams veikt savlaicīgu risku izvērtējumu un izvēlēties pareizās diagnostikas vai riska samazināšanas iespējas. Ja Jums ir atrastas izmaiņas kādā gēnā, kas paaugstina risku saslimt ar onkoloģisku saslimšanu, ieteicams par to informēt tuviniekus, kas arī varētu būt šo izmaiņu nesēji, jo arī viņiem nepieciešams pārbaudīt izmaiņas, lai varētu noteikt, vai arī viņiem šis risks ir paaugstināts. Nepilngadīgu bērnu molekulāri ģenētiskā testēšana ētisku apsvērumu dēļ tiek veikta tikai atsevišķu pārmantoto audzēju sindromu gadījumos, kad audzēju attīstība iespējama pirms pilngadības sasniegšanas.

Viens no labāk zināmajiem un aprakstītajiem pārmantotajiem audzējiem ir pārmantotais krūts – olnīcu vēzis. Pārmantotie krūts - olnīcu vēža gadījumi ir apmēram 20-30% no visiem krūts vēža gadījumiem. No tiem 40-50% saistīti ar izmaiņām BRCA1 un BRCA2 gēnos. Pēc dažādu pētījumu rezultātiem, BRCA1 un BRCA2 gēnu klīniski nozīmīgu variantu biežums starp secīgajām krūts vēža slimniecēm ir 5-10%, turklāt vairāk izmaiņas atrod pacientēm vecumā līdz 40 gadiem. Latvijā ir vairāki BRCA1 un BRCA2 alēliskie varianti, ko atrod krūts vēža pacientēm ar ģimenes onkoloģisko anamnēzi, vai arī neskaidru ģimenes onkoloģisko vēsturi. Šie varianti sastopami ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. No tiem viens unikāls variants BRCA2 gēnā ir atrasts tikai Latvijas populācijā. BRCA1 un BRCA2 alēlisko variantu noteikšana var būt nozīmīga ne tikai ārstēšanas gaitā, lai izvēlētos pareizo taktiku, bet arī saslimušās sievietes ģimenes locekļiem, lai noteiktu saslimšanas riskus. Zinot šos riskus, iespējams izvēlēties pareizo taktiku, lai laicīgi diagnosticētu saslimšanu, vai pat spētu izvairīties no tās.

Dažādu lokalizāciju onkoloģisko saslimšanu gadījumā vērojama līdzīga aina, kā pārmantoto krūts – olnīcu vēža gadījumā. Līdz pat 30% no secīgajiem vēža pacientiem var būt izmaiņas gēnos, kas atbildīgas par audzēja attīstību. Savlaicīga ģenētiskā riska apzināšanās ļauj ne tikai saslimšanu diagnosticēt sākumposmā, kad ārstēšana ir veiksmīgāka, bet arī, atkarībā no pārmantotā audzēja sindroma, izvēlēties profilaktisko ķirurģiju, ja tāda iespējama, un izvairīties no saslimšanas vai būtiski samazināt onkoloģisko saslimšanu risku.
Kādos gadījumos būtu nepieciešama pārmantoto audzēju molekulāri ģenētiskā testēšana:

• Vēža diagnoze agrā vecumā;
• Dažādu lokalizāciju audzēji vienam pacientam;
• Multipli primārie audzēji, it īpaši viena lokalizācijas (piemēram, krūts vai kolorektālais), vienam pacientam;
• Vairāki tuvi radinieki ar vienas lokalizācijas audzēju (piemēram, māte, meita un māsa ar krūts vēzi, tēvs un dēls ar kolorektālo vēzi);
• Neparasta audzēja izpausme (piemēram, krūts vēzis vīrietim);
• Iedzimtas anomālijas, kas saistītas ar pārmantoto audzēju sindormiem (piemēram, labdabīgi ādas veidojumi);
• Audzēju veidi, kas var norādīt uz pārmantoto audzēju sindromu:
  • Trīskārši negatīvs krūts vēzis (aizdomas par pārmantotu krūts vēzi, ko izraisa izmaiņas BRCA1 vai BRCA2 gēnos);
  • Epiteliāls olnīcu, olvadu via perotoneāls vēzis, it īpaši histoloģiski serozs (aizdomas par pārmantotu krūts/olnīcu vēzi, ko izraisa izmaiņas BRCA1 vai BRCA2 gēnos);
  • Kolorektālais vēzis ar apstiprinātu DNS reparācijas nepietiekamību nepietiekamību – mikrosatelītu nestabilitāti (aizdomas par Linča sindromu);
  • Endometrija vēzis ar apstiprinātu DNS reparācijas nepietiekamību – mikrosatelītu nestabilitāti (aizdomas par Linča sindromu).

Ja kādu no šiem kritērijiem esat novērojis savā ģimenē, bet onkoloģiska saslimšana vēl nav attīstījusies, arī tad iespējams veikt molekulāri ģenētisko testēšanu. Visoptimālākais testēšanas veids ir veikt molekulāri ģenētisko analīzi pacientam, kam jau diagnosticēta onkoloģiska saslimšana un pozitīvas atrades gadījumā veikt ģimenes kaskādes testēšanu jau uz konkrētajām izmaiņām.

Mūsu klīnika sadarbojas ar iVF Riga Ģenētikas centru, kas sniedz iespēju pacientiem veikt ģenētiskās analīzes gan kādas konkrētas onkoloģiskās saslimšanas pārmantojamības prognozēšanai, gan arī pilnīgi veseliem cilvēkiem biežāko sastopamo mutāciju izslēgšanai. iVF Riga Ģenētikas centrā ir pieejama arī ģenētiķa konsultācija pēc analīžu veikšanas, ja rodas papildjautājumi par pārmantoto audzēju attīstības riskiem un nepieciešama ģimenes ģenētiskā konsultēšana.

Mēs piedāvājam testus veikt ātri, lai diagnoze un slimības risks tiktu noteikti agrīni. Agrīna vēža diagnostika ir būtiska, lai uzlabotu ārstēšanas iznākumu un uzlabotu dzīvildzi.

Pamatmetode ir balstīta uz sekvenču noteikšanas pieeju, tai skaitā jaunākās paaudzes sekvenēšanu, kas izmaiņas gēnos ļauj atklāt precīzi un ar augstu ticamības pakāpi.

Pieejamie testi:

• BRCA1 un BRCA2 ciltstēva mutāciju noteikšana.

Latvijas populācija ir unikāla ar to, ka lielu daļu no pārmantotajiem krūts - olnīcu vēža gadījumiem izraisa ciltstēva mutācijas BRCA1 un BRCA2 gēnos. BRCA1 ciltstēva mutācijas ir aprakstītas ne tikai Latvijas populācijā, bet raksturīgas visam Austrumeiropas reģionam. Ar vienkāršas analīzes palīdzību iespējams noteikt šos variantus un apstiprināt vai izslēgt lielāko daļu pārmantoto krūts olnīcu vēža gadījumus. Šī analīze pārbauda tikai nelielu daļu no BRCA1 un BRCA2 gēniem, un neizslēdz citu ģenētisku izmaiņu esamību, kas varētu izraisīt audzēju attīstību.

• Biežāko pārmantoto audzēju panelis - 31 gēna sekvenēšana ar NGS (Next-Generation Sequencing) metodi.

Nosaka izmaiņas 31 ar pārmantoto audzēju sindromiem saistītā gēnā. Šī paneļa priekšrocība ir plašas diagnostiskās iespējas, kas pie aizdomām par pārmantotu audzēju sindromu ļauj noteikt ne tikai izmaiņas konkrētos, ar sindromu saistītos gēnos, bet arī ļauj paplašināt pārbaudīto gēnu spektru, iekļaujot gēnus, kuru izmaiņas fenotipiski var izpausties sindromam mazāk tipisku audzēju veidā. Pielietojama dažādu pārmantoto audzēju molekulāri ģenētiskai apstiprināšana, kā arī paplašinātai pārmantotā krūts/olnīcu vēža diagnostikai. Ietver arī Linča sindromu, jeb pārmantoto nepolipozo kolorektālo vēzi, Li – Fraumeni sindromu, Kaudena sindromu, multiplas endokrīnās neoplāzijas (MEN) sindromu, dažādas pārmantotas zarnu polipozes ar augstu malignācijas risku, 1.tipa neirofibromatoze u.c. Izmaksu ziņā analīze ir salīdzināma ar viena gēna pilnu sekvenēšanu, taču iegūtā informācija ir daudz plašāka un visaptverošāka.

• 111 dažādu gēnu sekvenēšana ar NGS metodi.

Nosaka izmaiņas 111 dažādos ar pārmantoto audzēju sindromiem saistītos gēnos. Šis panelis ir visplašākā pielietojuma, jo ietver ne tikai biežākos pārmantoto audzēju sindromu gēnus, bet arī retākus autosomāli recesīvos gēnus, kuru izmaiņas var izpausties daudz retāk, taču jau agrākā vecumā.  Pielietojama dažādu pārmantoto audzēju molekulāri ģenētiskai apstiprināšanai, kā arī paplašinātai pārmantotā krūts/olnīcu vēža diagnostikai. Iekļauj gēnus, kuru izmaiņas tiek saistītas ar pārmantotā krūts/olnīcu vēža, zarnu polipožu un kolorektālā vēža, ļaundabīgu anēmiju, pārmantotu endokrinoloģisko audzēju, u.c, paaugstinātu attīstības risku.

• Ģimenes kaskādes testēšana.

Pozitīvas atrades gadījumā īpaši svarīga ir ģimenes kaskādes testēšana, lai identificētu pacientus, kas ir augsta riska grupā. Sākotnēji nepieciešama ārsta ģenētiķa konsultācija, kuras laikā tiek apskatīts ciltskoks un izvērtēti riski katram ģimenes loceklim. Balstoties uz iegūto informāciju, individuāli tiek sastādīts plāns ģimenes kaskādes testēšanai. Nepilngadīgu bērnu molekulāri ģenētiskā testēšana ētisku apsvērumu dēļ tiek veikta tikai atsevišķu pārmantoto audzēju sindromu gadījumos, kad audzēju attīstība iespējama pirms pilngadības sasniegšanas.