Vulvas vēzis ir retas lokalizācijas audzējs, kas ir sastopams aptuveni 4% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ginekoloģijā. Tas visbiežāk skar sievietes pēc 60 gadu vecuma. Šī ir postmenopauzāla vecuma sieviešu saslimšana un tās sastopamības biežums pieaug līdz ar sieviešu vecumu. Ārēja audzēja lokalizācija ļauj to atklāt agrīnās stadijās, taču samērā bieži tas tiek diagnosticēts vēlīni. 90% gadījumu tas ir plakanšūnu vēzis, kas visbiežāk lokalizējas lielo kaunuma lūpu apvidū.

Vulvas intraepiteliāla neoplāzija (VIN) ir raksturīga jaunākām sievietēm un var būt saistīta ar līdzīgiem bojājumiem makstī un dzemdes kaklā. VIN III dažām pacientēm ir prekursors un ir jāārstē veicot virspusēju ekscīziju. Pacientēm ar anamnēzē esošu dzemdes kakla vai maksts vēzi novērošanās laikā ir jāveic vulvas apskate. Tāpat pastiprināta uzmanība ir jāpievērš sievietēm ar anamnēzē esošu lichen sclerosus vai VIN III.

Vulvas vēža gadījumā ir raksturīgi sekojoši simptomi:

Vulvas vēzis var būt bez jebkādiem simptomiem, bet lielais vairums sieviešu ar šo saslimšanu būs sūdzības par vulvas pietūkumu vai čūlu. Šajos gadījumos parasti ir ilgstošas sūdzības par niezi. Asiņošana un patoloģiski izdalījumi ir gadījuma rakstura simptomi. Ielaistākos gadījumos pacientes var sūdzēties par pietūkumu cirkšņu rajonā.

Vulvas vēža ārstēšana

Vulvas vēža ārstēšana katrā gadījumā ir individualizējama. Šīs lokalizācijas audzēja gadījumā nav standarta operācijas, taču mērķis ir veikt pēc iespējas saaudzējošāku ķirurģisku iejaukšanos.

Ir svarīgi atsevišķi katrā gadījumā izvērtēt ārstēšanas iespējas gan primārajam audzējam, gan ingvinālajiem un femorālajiem limfmezgliem.

Lai samazinātu psiho seksuālo traumatizāciju, pacientēm radikāla vulvektomijas vietā ir piemērojama radikāla lokāla ekscīzija. Šāda ekscīzija ir vienlīdz efektīva ar radikālu vulvektomiju lokāla recidīva profilaksei. 

Abpusēja ingvināla un femorāla limfadenektomija ir jāveic gadījumos, kad audzējs ir lokalizēts uz vidus līnijas un audzējiem, kas lokalizēti mazo kaunuma lūpu priekšdaļā. Lielu, laterāli lokalizētu audzēju gadījumā arī ir indicēta bilaterāla limfadenektomija, īpaši gadījumos, kad ir pozitīvi vienas puses limfmezgli. Sargmezglu tehnoloģija joprojām ir eksperimentāla un ir veicama tikai klīnisko pētījumu ietvaros.

Pirms uzsākt ārstēšanas plāna izveidi, ir vēlams noteikt ingvinālo un femorālo limfmezglu stāvokli. Ja palpatori ingvinālajā un femorālajā rajonā nav aizdomīgu limfmezglu, ir jāveic abpusēja ingvināla un femorāla limfadenektomija. Ja pirms operācijas ir aizdomas par metastāzēm ingvinālajos un femorālajos limfmezglos, ir jāveic datortomogrāfija mazajam iegurnim, lai novērtētu iegurņa limfmezglu stāvokli. Ja histoloģiskajā atbildē tiek konstatēti pozitīvi limfmezgli, ir indicēta adjuvanta staru terapija ingvinālajam un femorālajam rajonam, un mazajam iegurnim.

Ja rodas papildus jautājumi par endometrija vēža diagnostiku, ārstēšanu vai novērošanu, lūdzu, pierakstieties uz vizīti pie onkoloģijas ginekologa, dr.med. Ronalda Mačuka.