Dzemdes mioma
Dzemdes mioma ir viena no biežāk sastopamajām ginekoloģiskajām saslimšanām. Par to, kā norit ārstēšanās process, turpmāk stāsta operējošais ginekologs ¬ onkologs, medicīnas zinātņu doktors Ronalds Mačuks.
Vai par miomu ir jāsatraucās?
Viennozīmīgi - nē. Miomas sievietēm ir bieži sastopamas: gandrīz 70% sieviešu vecumā no 45 līdz 50 gadiem. Mūsdienu medicīnas tehnoloģijas ir tiktāl attīstītas, ka pieredzējis speciālists, izmantojot kvalitatīvu ultraskaņas ierīci, var saskatīt pat pavisam mazus miomas mezglus, sākot no 7 — 10 mm.
Vai jāārstē?
Vairumā gadījumu dzemdes miomu nav nepieciešama ārstnieciska iejaukšanās. Parasti miomas mezgli tiek novēroti, veicot regulāru ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Parasti sievietes turpina sadzīvot ar šiem lēni augošajiem miomas mezgliem līdz iestājas menopauze, kad mezgli samazinās.
Kādos gadījumos ārstē?
Par operācijas nepieciešamību tiek lemts tikai gadījumos, kad tiek konstatēti konkrēti simptomi:
- pirmkārt, ir parādījusies asiņošana, kas menstruāciju laikā kļuvusi izteiktāka, ilgstošāka, kā arī vērojama “smērēšanās” arī citās cikla dienās. Šādos gadījumos pacientes tiek rūpīgi izmeklētas. Ja konstatē, ka iemesls ir mioma, nevis citās ginekoloģiskajās saslimšanās, tad tiek lemts par ārstēšanu;
- otrkārt, mioma rada diskomfortu. Reizēm miomas mezgls atrodas tādā pozīcijā, kas rada spiedienu urīnpūslim. Tas nozīmē, ka pacientei ir pastāvīga vēlme doties uz tualeti. Reizēm cēlonis šādām sūdzībām ir urīnceļu infekcija. Miomas mezgls var radīt spiedošu sajūtu arī uz taisno zarnu. Ja šie simptomi kļūst traucējoši un pasliktina dzīves kvalitāti, ir atkal jādomā par miomas ārstēšanu;
- treškārt, strauja miomas mezgla palielināšanās izmēros. Ja mioma īsā laika posmā, piemēram, 6-12 mēnešu laikā ir palielinājusies par centimetru vairāk.
Ķirurģiska ārstēšana
Izvēloties operatīvās ārstēšanas metodes, ir jāņem vērā gan mezglu atrašanās vieta un to izmērs, sievietes vecums un vēlmes, vai ir plānojama grūtniecība.
Laparaskopiska operācija
Miomas mezglus, kas nepārsniedz izmēros 6 - 7 cm, ir iespējams izoperēt laparaskopiski. Lielāku mezglu gadījumā priekšroka tiek dota atvērta veida operācijām, kuru laikā ir iespējams veiksmīgāk kontrolēt asiņošanu. Laparaskopijas laikā izlobītos miomas mezglus no vēdera dobuma izņem, izmantojot morceleratoru, īpašu ierīci, kas sasmalcina mezglus un ļauj tos izvadīt caur 10mm troakāru.
Grūtniecība pirms miomas
Ja vien mioma netraucē iestāties grūtniecībai, tad parasti tiek rekomendēts atlikt miomu ārstēšanu un lemt par piemērotāko metodi jau pēc dzemdībām.
Jaunas sievietes nereti baidās, ka miomas ārstēšana apdraud viņas iespējas nākotnē tikt pie bērniņa. Viennozīmīgi šādas operācijas ietekmē dzemdes sienas izturību, tieši tamdēļ pēc operācijām tiek ieteikts atturēties no grūtniecības iestāšanās nākamo 6-12 mēnešu laikā. Tas ir laiks, kad dzemde sadzīst un ir atkal spējīga izturēt slodzes.
Laparaskopisko operāciju lielākā priekšrocība ir ātrais un salīdzinoši vieglākais pēcoperācijas atlabšanas periods. Pēc laparoskopiskās operācijas paciente jau tās pašas dienas vakarā vai nākamajā dienā var doties mājās. Pēc operācijām, kuras tiek veiktas ar griezienu, pacientes stacionārā pavada 3 - 4 dienas un vēl turpmākās 3-4 nedēļas izjūt lielākas vai mazākas sāpes un diskomfortu operācijas rētas rajonā.
Alternatīvās miomas ārstēšanas metodes
Ja sievietei ir vismaz 45 gadi, tad kā alternatīvu miomas ārstēšanai var piedāvāt jaunās paaudzes hormonālo preparātu Esmya. Tas aptur miomas augšanu un samazina tās izmērus. Tomēr ir jāņem vērā, ka ārstēšana izmaksā aptuveni 150 eiro mēnesī, savukārt 3 mēnešu kurss izmaksā aptuveni 450 eiro (lai sasniegtu labu rezultātu, nepieciešams veikt 2 - 4 šādus trīs mēnešu ārstēšanas kursus).
Piemērotāka ārstēšana ar Esmya ir sievietēm, kas ir tuvāk menopauzei – šajā gadījumā ir mazāka iespēja, ka miomas mezgli pēc terapijas pārtraukšanas var atkal paspēt izaugt tikpat lieli kā iepriekš un no jauna radīt sākotnējos simptomus. Tas rezultātā atkal var novest pie nepieciešamības izvēlēties ķirurģisku ārstēšanu pēc jau saņemtās medikamentozās ārstēšanas.
Protams, ir jāņem vērā, ka izvēlētais menopauzes iestāšanās laiks ap 50-51 gadu vecumu ir statistiski vidējais, bet neviens nevar to precīzi pateikt, tāpēc medikamentozās ārstēšanas gadījumā ir jāņem vērā, ka menopauze var iestāties vēlāk un mezgls var atsākt augt.
Miomas mezglu embolizācija
Vislielākā pieredze šīs metodes pielietošanai ir Liepājas reģionālajā slimnīcā, P.Stradiņa KUS un arī RAKUS klīnikā “Gaiļezers”. Embolizācija tiek veikta, izmantojot vietējo anestēziju. Augštilba artērijā tiek ievadīts katetrs un rentgena kontrolē līdz miomas mezglam tiek aizvadīta zonde un apasiņojošais asinsvads tiek slēgts ar pildvielu. Asinsvadus nosprostojošie materiāli nemitīgi attīstās, tās var būt gan silikona spirālītes, gan specifiska līme utt. Rezultātā mezglss vairs netiek apgādāts ar asinīm un tas samazinās izmēros.
No iepriekšminētā izriet, ka ir dažādas allternatīvās metodes miomas ārstēšanai. Ja Jums ir radušies jautājumi par miomas ārstēšanu un ietekmi uz Jūsu veselību, lūdzam, pieteikties uz konsultāciju pie Dr. Ronalda Mačuka.
