Kā sievietei sevi pasargāt

Kā sevi pasargāt 

Saruna ar Dr. Mačuka Operatīvās ginekoloģijas klīnikas ginekoloģijas onkologu Dr. med. Ronaldu Mačuku.  

-        Par laimi, arvien vairāk sieviešu rūp ne vien savs ārējais izskats, bet arī veselība, tajā skaitā ginekoloģiskā. Ko noteikti vajadzētu zināt un ievērot daiļā dzimuma pārstāvēm?

-        Runājot par iespējām sievietei sevi pasargāt, būtu jāsāk ar meiteņu vecumu, kad tiek uzrunāti vecāki vakcinēt savas 12 gadīgās atvases (arī zēnus) pret cilvēka papillomas vīrusu jeb HPV (angļu human papillomavirus) un tādā veidā samazināt risku vēlāk dzīves laikā saskarties ar dzemdes kakla priekšvēža stāvokļiem un dzemdes kakla vēzi. Par šo ir svarīgi runāt vēlreiz, jo sabiedrībā pretrunīgi tiek vērtēta 12 gadīgo meiteņu un zēnu vakcinācija. Par to liecina salīdzinoši zemais vakcinēto skaits, bet tam ir tendence pieaugt. Gribu iedrošināt gan vecākus, gan primārās veselības aprūpes speciālistus, ka pati vakcīna nav bīstama. Vakcinācijas gadījumā novēro jau zināmās, ar vakcināciju saistītās, blakusparādības. Austrālijā veiktajā datu analīzē smagākā aprakstītā komplikācija bija anafilaktiskais šoks, kuru novēroja 2,5 gadījumos uz 100 000 vakcinācijas devām. Atgādināšanu, ka Latvijā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi ir 20 gadījumi un mirstība aptuveni 10 gadījumi uz 100 000 sievietēm. Tas tikai apliecina, ka iespēja saslimt ar dzemdes kakla vēzi ir aptuveni desmitkārt lielāka nekā iespēja piedzīvot anafilaktisko šoku, turklāt ir jāņem vērā, ka vakcinācija notiek speciāli aprīkotos kabinetos un personāls ir apmācīts rīkoties šādās situācijās.

-        Bet ja vakcinācijas aptvere ir nepilnīga?

Pat, ja kopējā aptvere nesasniedz savu mērķi (vismaz 70% no mērķpopulācijas), vakcinācijas programma ir efektīva un izdevīga katram konkrētam indivīdam, kas ir izvakcinējies. Tomēr jāpatur prātā, ka arī vakcinētās meitenes un sievietes nav pilnībā pasargātas, jo vakcīna aptver aptuveni 90% cilvēka papillomas vīrusa izraisīto saslimšanu, tāpēc arī pēc vakcinācijas ir jāturpina apmeklēt dzemdes kakla vēža skrīninga programmu.

-        Pēc dažu zinātnieku aprēķiniem vakcīna jūtams efekts populācijā ir sagaidāms vien pēc 30-40 gadiem. Tad jautājums, ko darīt tām Latvijas sievietēm, kas šobrīd ir jau pieaugušas un  jaunībā nav saņēmušas vakcīnu?

-        Tāpēc ir dzemdes kakla vēža skrīnings, bet ņemot vērā nepilnīgo aptveri, arī nākamajās desmitgadēs vēl sagaidīsim samērā augstus dzemdes kakla vēža saslimstības rādītājus. Valsts šobrīd apmaksā jaunu meiteņu un zēnu vakcināciju no 12 gadu vecuma, taču vakcīna ir rekomendējama arī sievietēm vēlākā vecumā un indikācijas ir saistāmas ar sievietes dzīvesveidu. Ja sievietei arī pieaugušā vecumā mainās dzimumpartneri, tad viņai pastāv iespēja iegūt jaunu HPV infekciju un tas var notikt arī 50 gadu vecumā. Tāpat ir arī pierādīts, ka vakcinēšanās ar HPV vakcīnām samazina risku dzemdes kakla priekšvēža stāvokļiem un recidīviem pēc saņemtās ārstēšanas. Recidīva risks dažādos pētījumos samazinās 30-50% robežās.

-        Lūdzu, nedaudz pastāstiet par dzemdes kakla vēža skrīningu.

-        Svarīgi, lai sievietes zinātu to, ka citoloģisko analīzi pirmo reizi pie ginekologa ir nepieciešams veikt sasniedzot 25 gadu vecumu. Līdz 30 gadu vecumam primāri tiek ņemta citoloģiskā analīze un izmaiņu gadījumā analīze tiek automātiski papildināta ar HPV testēšanu, savukārt pēc 30 gadu vecuma tiek veikts otrādi – no sākuma nosaka HPV klātbūtni, ja to konstatē, tad nosaka arī citoloģiskās izmaiņas.

-        Bet ko ir būtiski zināt un katrai sievietei likt aiz auss?

-        Pilnīgi noteikti vislabākā profilakse, lai izvairītos no dzemdes kakla vēža, ir pareiza audzināšana ģimenē, lai vecāki spētu iemācīt veidot dzīvē partnerattiecības, kas ir balstītos ne tikai uz fizisku pievilcību, jo HPV infekcijas risks pieaug tieši proporcionāli dzimumpartneru skaitam.

Tāpat pie dzemdes kakla vēža profilakses ļoti svarīgi ir nesmēķēt, jo ir pierādīts, ka cilvēka imunitāte pazeminās attiecībā uz HPV infekciju un risks palielinās līdz ar izsmēķēto cigarešu skaitu un smēķēšanas ilgumu.

-        No kāda vēža veida sieviete vēl var sevi pasargāt?

-        Nākamā saslimšana, no kuras sieviete var sevi pasargāt, ir endometrija vēzis. Visbiežāk izplatītais endometrija vēža tips ir tā saucamais hormonāli atkarīgais, kas ir saistīts ar lieko svaru. Šie audzēji parasti ir augsti diferencēti un labi padodas ķirurģiskai ārstēšanai, taču arī ar šo saslimšanu sieviete var nesaslimst, ja vien spēj kontrolēt savu svaru.

-        Endometrija vēzis ir vislabāk ārstējamā no ginekoloģijas onkoloģiskajām saslimšanām, jo parasti ir agrīni simptomi. Parasti tās ir izmaiņas menstruālajā asiņošanā. Ir skaidri nodefinēts, kādai ir jābūt normālai menstruālai asiņošanai, taču, svarīgāk par definīcijām, es aicinātu jaunajiem kolēģiem būt vērīgiem un ieklausīties sievietes teiktajā, ja viņa saka, ka kaut kas ir mainījies. Ļoti iespējams, ka absolūtajos skaitļos kopējais asins zudums nepārsniegs 80 ml vai asiņošana var pagarināties no viņas, teiksim, 4-5 dienām līdz 6-7 dienām. Šajā gadījumā ir svarīgi izvērtēt konkrētās sievietes situāciju un izmeklēt, ja viņa pati uzskata, ka menstruālā asiņošana ir pagarinājusies vai pastiprinājusies.  Mūsdienās lielākajā daļā ginekologu privātprakšu ir pieejams labas ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas iekārtas, kas ļauj konstatēt sabiezētu vai strukturāli izmainītu endometriju. Nākamais solis ir aspirācijas biopsija morfoloģiskai izmeklēšanai, kas kopā ar ginekoloģisko ultrasonogrāfiju ļauj diagnosticēt un morfoloģiski verificēt endometrija vēzi ar augstu precizitāti un tālāk pacienti jau mērķtiecīgi virzīt uz ķirurģisku ārstēšanu.

-        Bet ko šai ziņā sievietei ieteicams darīt?

-        Endometrija vēža prevencijai vēl būtu rekomendējama hormonālā intrauterīnā spirāle, īpaši sievietēm ar lieko svaru vai policistisko olnīcu sindromu, kurām ir anovulatori cikli. Ja pacientei ir aptaukošanās, tad šāda hormonālā spirāle būtu rekomendējama jau jaunām sievietēm. Manā personīgajā praksē jaunākajai endometrija vēža pacientei bija 25 gadi. Viņas ĶMI bija virs 40kg/m2.

Hormonālā intrauterīnā spirāle būtu rekomendējama sievietēm perimenopauzālajā periodā arī bez liekā svara, jo šajā pārejas posmā veidojas anovulatori cikli, kas var radīt endometrija hiperplāzijas, tālāk hiperplāziju ar atipiju līdz malignizācijai.

-        Sieviešu vidū ļoti izplatīts ir arī olnīcu vēzis.

-        Jā, tā ir visnopietnākā un sarežģītāk ārstējamā ginekoloģijas onkoloģiskā saslimšana. Diemžēl nav rekomendāciju olnīcu vēža skrīningam, kas ļautu to atpazīt agrīni. Līdz šim lielākajā pētījumā UKTOCS (UK Collaborative Trial of Ovarian Cancer Screening), kas tika veikts Anglijā, iesaistot 202 tūkstošus sievietes ar mērķi agrīni atklāt pacientes ar olnīcu vēzi, netika konstatēti ieguvumi regulārai sieviešu novērošanai, izmantojot CA125 analīzi asinīs un ginekoloģisko ultrasonogrāfiju. Tika atklātas un izoperētas daudz sievietes ar labdabīgiem olnīcu cistiskiem veidojumiem. Vairāku pakāpju skrīninga grupā, kas paredzēja ikgadēju CA125 koncentrācijas noteikšanu asinīs ar sekojošu ginekoloģisko ultrasonogrāfiju, ļāva atklāt olnīcu vēžus agrīnākās stadijās, bet ietekme uz kopējo dzīvildzi netika pierādīta. Vienīgi ir izstrādātas rekomendācijas augsta riska populācijai, sievietēm, kurām ir pierādītas ar krūts un olnīcu vēzi saistītās mutācijas (BRCA1/2 gēnos). Šajā gadījumā, ja sieviete nepiekrīt profilaktiskai olnīcu un olvadu izgriešanai, rekomendē veikt ginekoloģisko ultrasonogrāfiju un Ca125 koncentrācijas mērījumus asinīs ik četrus vai sešus mēnešus no 35 gadu vecuma. Šobrīd Latvijā var veikt pilnu BRCA1/2 gēnu sekvenēšanu, kā arī identificēt ar Linča sindromu saistītās mutācijas. Šī ģenētiskā analīze ļauj mums identificēt pacientes, kuras ir paaugstināta riska grupā saslimt ar krūts, olnīcu, endometrija, kolorektālo un citiem ļaundabīgiem audzējiem.

-        Savā sarunā mēs nevaram paiet garām krūts vēzim – pēc statistikas tas ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā.

-        Olnīcu vēzis bieži ir fatāla saslimšana, taču kumulatīvais risks saslimt dzīves laikā ir robežās starp 1,2% un 1,6%, turpretim iespēja saslimt ar krūts vēzi vidēja riska grupā Latvijā dzīvojošai sievietei ir 12%. To mēģinu atgādināt sievietēm katrā vizītē, lai regulāri veiktu mamogrāfiskos izmeklējumus, pirmo izmeklējumu 40 gadu vecumā. Amerikas Vēža asociācija (American Cancer Society) rekomendē individuāli izvērtēt mamogrāfijas veikšanu vecuma grupā 40-45 gadu vecumam, bet no 45-54 gadu vecumam veikt reizi gadā, pēc tam atkal ik divus gadus.

Latvijā uzaicinājuma vēstules uz mamogrāfiskā skrīningu sievietes pirmo reizi saņem 50 gadu vecumā un to turpmāk saņem ik 2 gadus. Te vietā būtu izrunāties ar savu ginekologu par laicīgāku izmeklējumu veikšanu un biežāku kā reizi divos gadus vecuma grupā no 45-54 gadu vecumam. Agrīnāk atklāts krūts vēzis labāk padodas ārstēšanai un ļauj saglabāt labāku estētisko efektu pēc ārstēšanas

Kādus vēl izmeklējumus vajadzētu veikt sievietēm?

-        Sievietēm menopauzē arī ir jābūt modrām un nedrīkst aizmirst par ginekologu, jo arī šajā hormonālā miera periodā var izveidoties bīstamas saslimšanas ārējo dzimumorgānu apvidū. Par laimi, vulvas vēži Latvijā ir salīdzinoši nelielā skaitā 40-50 gadījumi gadā. Arī šī audzēja gadījumā ļoti nozīmīga ir savlaicīga vēršanās pēc palīdzības, jo konstatējot saslimšanu jau ārpus lokālā bojājuma, piecgadu dzīvildze ir 20-40% robežās. Galvenās sūdzības vulvas vēža gadījumā ir nepārejoša nieze un diskomforts ārējo dzimumorgānu rajonā un parasti šo saslimšanu mēs konstatējam pēc 60 gadu vecuma, reizēm mēdz būt arī agrāk un tad biežāk tā būs saistīta ar HPV infekciju. Vulvas vēža gadījumā, ja tas ir radies cilvēka papillomas vīrusa dēļ, tad vainojamie ir tie paši agresīvie HPV genotipi, kas ir raksturīgi dzemdes kakla vēzim.

Tāpat visām sievietēm no 50 gadu vecuma vajadzētu veikt kolorektālā vēža skrīningu. To var veikt divos veidos – korekti būtu aiziet pie sava ģimenes ārsta un palūgt aploksni ar instrukciju un testa strēmelīti, uz kuras jāuznes fēču paraudziņš pēc vēdera izejas. Pēc tam ar šo testa strēmelīti ir jādodas atpakaļ pie sava ģimenes ārsta, kurš izmeklēs paraugu uz slēpto asiņu klātbūtni. Šāds tests ir jāatkārto reizi gadā. Ja pie vēdera izejas tiek konstatētas asinis, jādodas uz kolonoskopiju. Īpaša vērība būtu jāpievērš sievietēm, kurām ir nelabvēlīga ģimenes anamnēze – ja pacients vizītes laikā pastāsta, ka vienam vai vairākiem ģimenes locekļiem ir bijis ļaundabīgs audzējs, ja pastāsta, ka tikko ir veikta operācija ļaundabīga audzēja dēļ. Dažkārt paciente nesaista situāciju ar iespējamo pārmantojamību, ja slimojis ir attālākas radinieks. Tikko sadzirdot kādu vārdu par ģimenē esošo ļaundabīgu audzēju, mums, ārstiem, vajadzētu mērķtiecīgi izprašņāt par šiem audzējiem, par vecumu, kurā tas ir diagnosticēts. Pat viens audzējs agrīnā vecumā norāda uz paaugstinātu pārmantotā vēža risku. Ar saviem jaunajiem kolēģiem pierādījām, ka konstatējot pacientiem kolorektālo vai endometrija vēzi vecumā līdz 50 gadiem, pārmantotā nepolipozā kolorektālā vēža sindroma risks ir aptuveni 25%. Jo īpaši tas ir attiecināms uz diagnosticētu kolorektālo audzēju. Tas ir ļoti svarīgi, jo diagnosticējot mutāciju kādā no labotājgēniem (mismatch repair genes), ir skaidrs rīcības plāns tālākajiem novērojumiem un izmeklējumiem pārējiem ģimenes locekļiem.

-        Ja sākotnēji ir diagnosticēts endometrija vēzis, kas radies pārmantotā sindroma dēļ, tad pacientei ir liels risks saslimt ar kolorektālo vēzi, viņai ir jāveic regulāras kolonoskopijas. Ja primārā izpausme ir kolorektālais vēzis, tad ir jāpiedāvā preventīva histerektomija ar piedēkļiem, kas ļauj samazināt endometrija un olnīcu vēža risku. Tāpat ir jāizstāsta par mutāciju pārbaudi brāļiem, māsām un bērniem. Laicīgi diagnosticēta pārmantota gēnu mutācija jaunai sievietei ļauj konstruktīvāk plānot savu dzīvi, nopietnāk veidot partnerattiecības, laicīgi dzemdēt bērnus un veikt profilaktiskās operācijas. Katru reizi, kad saskaros ar šādām situācijām, mēģinu sievietes iedrošināt un stāstu par labajiem piemēriem, ka sievietes veic šādas operācijas, ka mūsdienās ir iespējamas operācijas ar krūts implantu ievietošanu tās pašas operācijas laikā. Tāpat pārrunājam iespējamos menopauzes simptomu risinājumus.

-        Ko vēl jūs gribētu piebilst mūsu sarunas noslēgumā?

-        Vēl svarīgāk par visu iepriekš minēto ir sakārtot savu ikdienu tā, lai būtu regulāras, nelielas intensitātes fiziskās aktivitātes – tā var būt iešana uz darbu vai pastaiga vakarā pēc darba vai rosīšanās dārza dobē. Tāpat veselīgi ir ikdienā uzņemt minimāli nepieciešamo kaloriju daudzumu. Katrs mūsu ķermeņa liekais kilograms palielina onkoloģisko un arī kardiovaskulāro notikumu risku. Šīs vienkāršās patiesības ir ārkārtīgi grūti realizēt dzīvē.

Novēlu, lai mums visiem izdodas atrast līdzsvaru starp darbu, atpūtu, fiziskajām aktivitātēm un ēdienu.